Latvijas Radio 2

[

Listen Live

]

1995. gadā, kad Dzintrim Kolātam iešāvās prātā Jauniešu izklaidējoši izglītojošā kanāla dibināšana Latvijas Radio ietvaros, viņš nebija vis šīs iestādes ģenerāldirektors, bet gan reklāmas daļas vadītājs. Viņa entuziasms pārliecināja apvienot Latvijas Radio 2. programmas mūzikas dienesta darbiniekus (Gunārs Freidenfelds, Daiga Mazvērsīte, Pēteris Pūrītis) ar vakara programmu veidotājiem no raidījumiem “Dzirkstele” (Olga Rimšāne, Indira Ozola, Andra Žaleiko (tagad Alksne), Roberts Buivids), “Mutesbļoda” (Arnis Blodons), “Tax Free” (Elvis Jansons)... See more

Riga FM|101.5
+37167206722/6672
LV-1505, Doma laukums 8
1995. gadā, kad Dzintrim Kolātam iešāvās prātā Jauniešu izklaidējoši izglītojošā kanāla dibināšana Latvijas Radio ietvaros, viņš nebija vis šīs iestādes ģenerāldirektors, bet gan reklāmas daļas vadītājs. Viņa entuziasms pārliecināja apvienot Latvijas Radio 2. programmas mūzikas dienesta darbiniekus (Gunārs Freidenfelds, Daiga Mazvērsīte, Pēteris Pūrītis) ar vakara programmu veidotājiem no raidījumiem “Dzirkstele” (Olga Rimšāne, Indira Ozola, Andra Žaleiko (tagad Alksne), Roberts Buivids), “Mutesbļoda” (Arnis Blodons), “Tax Free” (Elvis Jansons), “Zvaigznīšu brīdis” (Arnis Kundziņš) un bojāejošās 1. programmas pārraides “Mikrofons” (Baiba Palkavniece). Šādi tika radīta komanda kanālam “99 ½” – “Radio deviņdesmit deviņi ar pus” ar saukli “Kam vēl nav simts, tas var !”, par pasākuma producentu, saprotams, kļūstot Kolātam pašam. Nosaukums tika izvēlēts saskaņā ar tā laika raidīšanas frekvenci FM 99,5, bet raidīšanas laiks ilga tikai no četriem pēcpusdienā līdz pusnaktij. Un, īstenojot radiostacijas mērķi, tās darbinieki veidoja kā muzikālas, tā izglītojošas autorprogrammas – katrs saskaņā ar savām spējām un interesēm.

Lielās pārmaiņas pienāca jau 1995. gada nogalē, līdz ar Kolāta iecelšanu par Latvijas Radio ģenerāldirektoru, un nācās atrast jaunu “99 ½” producentu. Par to tika izraudzīts Arnis Blodons, un viņa vadībā 1996. gada janvārī tika atrasta koncepcija jaunajam raidlaikam – no 12.00 līdz 24.00. Pirmās piecas stundas darbdienās tika veidotas kā mūzikas programma, kurā skanēja kā ārzemju, tā latviešu mūzika. Pārējās stundās – autorraidījumi, no kuriem joprojām ir saglabājies Gunāra Freidenfelda svētdienas 3 stundu maratons “Rupjmaize” (no plkst. 12.00 līdz 15.00) un Baibas Palkavnieces “Vārdu ballīte”.

1997. gadā “99 ½” pārgāja uz jaudīgāku raidītāju, frekvencē 91.5, līdz ar to rodoties nosaukuma problēmai. Tomēr kolektīvs nobalsoja par palikšanu pie vecā, kurš kalpoja vēl gadu. Vēl viena revolūcija kanālu piemeklēja 1997. gada 1. septembrī, kad “Dienas mūzikas programma” (no 12.00 līdz 17.00) pārgāja uz latviešu mūzikas raidīšanu, ārzemniekus atstājot vakara un brīvdienu programmām. Reizē tika pastiprināta sadarbība ar tādām Latvijas mūzikas izdevniecībām, kā “Mapl”, “Studija MIX”, “Mikrofona Ieraksti”, “Gailītis G” u.c., tām atvēlot konkrētas raidstundas. Tomēr par spīti dažām prognozēm, “Radio 99 ½” popularitāte līdz ar latviskās mūzikas dominanti ne tikai nekritās, bet gan pieauga, taču reforma pilnībā īstenojās tikai pēc vairāk nekā gada.

1998. gada pavasarī vadība tomēr nonāk pie lēmuma, ka jāmaina maldinošais kanāla nosaukums, to aizstājot ar daudz konkrētāko “Latvijas Radio 2”. Un daudz pārmaiņu notiek šajā vasarā : uz īsu brīdi Blodona vietā producentes amatā stājas Andra Alksne, taču jau kopš tā gada septembra šo krēslu ieņem Uldis Duka, iepriekš Latvijas Radio skaņu ierakstu producēšanas daļas vadītājs, pazīstams arī kā “Saulkrastu kapellas” mūziķis. Viņa sirdij latviešu mūzikas lieta bija ļoti tuva, līdz ar to programma tika pārveidota saskaņā ar jaunām prioritātēm. “Tikai dziesmas dzimtajā valodā,” skanēja jaunais sauklis, un latviešu mūziku gaumīgi papildināja Uldis Ozoliņš ar savu “jājamzirdziņu” – kantrīmūzikas programmu. Protams, likvidējot virkni sarunu tipa raidījumu, jaunās vēsmas nebija pieņemamas visiem darbiniekiem, un to skaits samazinājās, iegūstot pašreizējās aprises.

Un tā, kopš 1998. gada rudens par “LR 2” programmas “smaguma centru” uzskatāma dienas muzikālā programma, kuru no 12.00 līdz 15.30 saskaņā ar savu muzikālo gaumi īsteno dīdžeji Baiba Palkavniece, Gunārs Freidenfelds, Armins Ronis, Aivis un Normunds Rutulis. To ielogo populārāko latviešu dziesmu programma “1000 dziesmas” un raitais “Ceļojums” ar mūziku, kas pavada ceļu no darba uz mājām. Pēdējos gados arvien populārāka kļūst “Lauku stunda” un “Rīta programma”, kur vadītāju dueti Ivonna Markelova un Aivis, Inese Štrāla un Gvido Linga, Aleksis Šaicanovs un Baiba, Velga Vītola un Kaspars Mauriņš, Inese un DJ Sveix - dod tonusu un uzmundrinājumu visai dienai.

Katram LR2 štata darbiniekam ir vēl vairāki raidījumi : Baibai “Vārdu ballīte” un “Kāzu valsis”, Arminam – “Nedēļas mūzika”, komentējot nedēļas mūzikas jaunumus un pārdotākos ierakstus, Aivim – humora programma “Naktsāķis”, Gunāram padodas tematiskie gadalaiku koncerti, nemaz nerunājot par jau leģendāro “Rupjmaizi” un ļoti iecienīto koncertu “Bez mīlestības nedzīvojiet”. Kādreiz obligāto izglītojoši audzinošo funkciju pārņēmusi Daiga Mazvērsīte ar “Latvijas mūzikas jaunumiem”, dodot vārdu iesācējiem, un “Latvijas radio fonotēkā”, atskaņojot nepublicētus ierakstus retro stilā. Ir vairāki veltījuma koncerti : “Labo vārdu lidlauka” stafetes kociņu 2005. gadā no Andras Alksnes pārņēmusi Sandra Glāzupa, izveidojot pirmdienas koncertu “Labie vārdi vienīgi jums” un “Krietnā kareivja koncerta” vietā stājušies apsveikumi “Daudz laimes dzimšanas dienā”.

Viens no iecienītākajiem LR2 raidījumiem ir Roberta Buivida “Mūzikas sestdienas vakaram”, kuram klausītāji sastāda programmu iepriekšējā piektdienā. Jaunums 2006. gadā ir koncerts “Latviešiem pasaulē”, kur klausītāju pasūtījumus apkopo Velga Vītola un Roberts Buivids. Un kur tad vēl katra rīta apsveikumi dzimšanas dienās un populārais koncerts “Labu apetīti” (darbdienās no 13.00 - 14.00).

Ļoti svarīga sastāvdaļa kanālā, protams, ir ziņu lasījumi, kuri skan piecas minūtes pirms katras apaļās stundas, kā arī tematiskās – sporta, kultūras, lietišķās un citas ziņas. Galvenie ziņu diktori ir ilggadīgie Latvijas Radio darbinieki Sandra Glāzupa un Gunārs Jākobsobs, bet rīta ziņas veido un lasa Nora Micpapa un Ēriks Pozemkovskis. Viņiem atvēlētas rīta stundas no 6.00 līdz 10.00, - tikai kopš 2000. gada 1. janvāra “LR 2” pārgājis uz pilnas diennakts raidīšanu, tātad tikai no šī brīža uzskatāms par pilntiesīgu radiostaciju. Nakts raidlaiks no plkst. 23.00 - 6.00 tiek aizpildīts ar melodisku latviešu mūziku koncertos “Zvaigžņu gaismā” un “No nakts uz rītu”.

2005. gads LR2 vēsturē saucams par sevišķi ražīgu - nosvinēta 10 gadu jubileja ar lielu koncertu Dailes teātrī, kad radiodarbinieki uzklausīja Valsts prezidentes Vairas Vīķes - Freibergas un premjerministra Aigara Kalvīša apsveikumus. Direktors Uldis Duka pavasarī piedalījās EBU konferencē Lisabonā nolasot referātu par LR 2 unikālajiem panākumiem klausītāju piesaistē, par mūsu darba rezultātiem bijušas vairākas publikācijas angļu. vācu, franču valodās, arī raksti prestižos pasaules mēdiju profesionāļu izdevumos. Un Latvijas pārklājumu tīklu papildinājis Viesītes raidītājs, un tas ļauj arvien vairāk cilvēkiem gandrīz visā valstī baudīt mūziku, kas palīdz saglabāt latviskumu.

Un pašlaik “LR 2”, būdams sabiedriskais radio, var lepoties ar lielāku klausītāju skaitu, nekā daža laba ilggadīga komercstacija. Tomēr ne jau šo cīņu par galveno uzskata “LR 2” darbinieki, bet gan nacionālās mūzikas radio ideju : lai skanētu viss labākais, kas mūsu valstī radīts. Krāsainību skanošajai mūzika piešķir tās darbinieku atšķirīgās gaumes un repertuāra izvēle : skan kā šlāgeri, tā rokenrols; kā septiņdesmito gadu estrāde, tā jaunākās latviešu dziesmas, turklāt esam pieteikuši cīņu mūsu mūzikas “kārkluangļiem” un atskaņojam dziesmas tikai latviešu valodā!
© LogFM.com, 2009-2024 (2024-03-26,14:14:26)